Ir klāt gadalaiku maiņa. Atkal esmu apstājies un pavērojis mūsu mīļo sabiedrību.
Mēs visi skrienam. Mēs visi steidzamies. Jautājums: Uz kurieni? Ko mēs cenšamies panākt ar savu steigu? Nepieejamību? Vai Tu būvē kādu sienu un negribi runāt ar kādu, vai arī sakrājušies tik daudz darbi, ka nevar neko vērst par labu un jāizmanto pavasara trakums? Sakārtošanas laiks sevī pēc garās un drūmās ziemas? Pavasaris galvā/domās? Tik daudz neatbildētu jautājumu. Katrs uz tiem atbildēs savā veidā un zinās, kas notiek ar viņu, tomēr, tas nav iemesls, lai nevarētu neapdomātu šos jautājumus.
Un tieši šodien, atrodoties ārā, izbaudīju mirkli, sildošo saules stariņu, kurš mani apspīdēja un ielika tik lielu siltuma devu tieši manī. Parādās jautājums: Vai Tu nevēlies sajust to pašu, ko es? Mierīgu garu un piepildījumu sevī? Tajā pašā laikā - aizņemtību un laika trūkumu? Sajūtas un domas ir pozitīvas pēc patīkami aizvadītas dienas. Varbūt, ka domā, kas ar šo cilvēku ir noticis? Ko gan viņš ir darījis? Bet, patiesībā, nevajag neko daudz. Pasmaidīt ikdienā biežāk, paprātot labas domas vairāk un izstarot pozitīvo enerģiju. Kā domā, viss nav saistīts ar daudz iepriecinošiem notikumiem, kuri būs tuvākajā laikā? Bet varbūt tas ir tikai tāpēc, ka vasara tuvojas (kas arī ir gana iepriecinoši!)? Kas gan var iepriecināt mūs? Šokolādes gabaliņš no rīta uz spilvena vai tulpju pušķis pēcpusdienā? Bet, varbūt, siltas vakariņas un no rīta krūka kafijas?
Velti laiku sevis izzināšanai un izproti tās lietas, kuras ir nepieciešamas. Varbūt ir lietas no kurām jātiek vaļā? Izmanto šo laiku. Lai viss sliktais aiziet kā sniegs un labais atnāk kā zaļa zāle pļavā. Pacenties, lai pļava būtu pilna ar ziediem un prieku! Izmanto savu laiku lietderīgi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru