dzīve

Vientulībā sēdi un raudi,
Vai tā Tu dzīvi baudi?
Domā, bet nesaki,
Sajūti, bet līdz galam neizjūti,
Kas Tev trūkst?
Kā Tev nav?
Skaties, bet neredzi,
Kur gan tu esi?
Kur Tu dzīvo un kur mieru rodi?
Tās par mājām īstajām sauc!

saulainās atmiņas

Atminos sevi kādā klusā, saulainā un pavisam mierīgā dienā daudz par dzīvi nedomājot un nemaz nesaprotot to, cik smagi un grūti būs šeit dzīvot. Domas pavisam maigas manu sirdi māc. Vai māte nopirks ko saldu? Ceru, ka mans draugs arī nāks ārā spēlēties un pa pagalmu skriet. Nekāds satraukums par dzīvi apkārtējo, jo esi jau Tu viens mazs, bet nu jau liels bērns! Rūpju un domu nomākts, bet, tomēr, joprojām bērns, kuru nekad nevēlies izlaist no sevis, joprojām mīt Tevī. Tu audz un audz un palēnām sāc aizmirst tās bērnības dienas, kad pilnīgi ne par ko nav jāsatraucās, kad Tu drošu sirdi skraidi pa pļavām. Vēro dabu, pasauli un sevi, apkārtējos un visu, visu dzīvi izsapņo, cerībā, ka tāda tā būs. Izaudz un viss mainās. Krāsainie sapņi nedaudz pelēkāki. Ļoti maz lietas ir piepildījušās. Un, ja agrāk vēlējies būt policists, tad tagad jau biznesmenis vai vēl kas cits. Tas jau nav slikti. Mēs augam, mūsu vēlmes aug, bet, labāk atceries tās dienas, saulainās dienas, pieneņu pļavā pavadītās, dzeltenās sejas. Tas jau nekas, arī lietainām dienām nav ne vainas - baudi tās veroties krāsniņā, vēro, kā smilškastē saceltās mājiņas lēnām irst un tur pat arī pazūd. Nepacietībā jau gaidi nākamo dienu ar jauniem laikapstākļiem, jaunām idejām un atmiņām. Patiesi un mīļi, sirdi plosoši. Dzīve!

.cerība.

Es jau negribu daudz.
Tikai vienu
Un neko citu,
Neko, kas man vairāk domāt liktu.
Tikai vienu ar ļoti daudz pienu!
Galdā liktu
Un nekas vairs prātā nepaliktu!

Gara, gara diena...

Gara diena,

Bet tā jau tikai viena.

Kas noguruma un miega pilna,

Kā mazā jēra vilna.

Laiks nu mājās skriet

Un dušā iet.

Ne te labi,

Ne te slikti,

Ne ta silti

ne ta auksti.

Grūta diena,

Skaļa diena.

bet tā jau tikai šī

tikai viena diena.

laisks ir tas laiks

Laiks iet un iet un neapstājas.
Laiks iet bez mites un dvēsele raud. 
Kur tas laiks aizgājis?
Kur paliki tu, mans draugs?
Bērzmalē pie ezera, 
Tur, kur laika nav.
Tur, kur miers un klusums
pār zemi šo valda,
Tur, kur brīvība un dzīvība ir. 

cilvēka prāts

pats labākais veids, kā pārņemt kontroli pār cilvēku - likt tam domāt. tas nekas, ja ir manāms apmulsums. tēlo līdzi un ļauj, lai kaimiņš uzvar, lai jūtās pārāks. šim indivīdam jau nav jāsaprot, ka viņš pats sevi nekontrolē jau gadiem un visa informācija ir viegli izvilkta. Neesmu īpašais manipulators. Es tikai paņemu to, kas man vajadzīgs. Reizēm uzkavējos ilgāk, jo pretošanās ir bijusi pārāk liela. Katram cilvēkam ir vājais posms. vājais ķēdes posms, kuru ir visvieglāk pārraut. Atrodi to un tu jau esi pusceļā uz uzvaru. Ar rakstīšanu nodarbojos diezgan reti, jo nesanāk man īpaši. arī laika trūkums spiež nost. Tas jau arī nenozīmē, ka man nav grūti, ka es vienmēr zinu, ko teikt. Ne velti ir sakāmais - Kas neriskē, tas nedzer šampanieti! Var jau saprast, kā parasti - kas neriskē, tas nedzer, bet, varbūt, šampanietis ir tā uzvaras, laimes un brīvības garša? Tā taču varētu būt, bet tas ir cits jautājums, jo visu laiku mēs runājam par tevi un to, kā Tu spēj izprast cilvēkus. atkal, godīgi - es ne reizi neesmu pārlasījis vēstules. es vienkārši baudu savu šīs dienas garu un noskaņu. Es mīlu cilvēkus un savu Dievu. Tu pareizi atceries, es izbaudu sevi! Iemācies izdarīt arī tu to un tad tava dzīve būs nedaudz savādāka.
šī no jauna piedzimšanas sajūta nav tik spēcīga, kāda tā varētu būt. ja vēlies, tad varam parunāt arī par to!
vārdu spēles ir interesantas pašas par sevi. kā tādas - liec cilvēkam padomāt.
Iespējams, ka patiesībā, viss, ko tu vēlies - iegūt uzmanību un atzinību par to, ka spēj salikt vārdus kopā tīri pieklājīgos un sakarīgos teikumos. Prieka sajūta, ka esi licis kādam aizdomāties un kaut ko izmainīt sevī. iemesli var būt patiešām daudz. Bet, varbūt, neviens no manis nosauktajiem nav patiess?
Vai man vajag kaut ko no tevis? un vai es to jau neesmu ieguvis? vai tas nav pārāk dīvaini?
izjust jaunas emocijas - vai tas nav biedējoši un tai pat reizē arī patīkami?
Iespēja pamācīties kaut ko jaunu pat neizejot no mājām. pavisam cits pasniegšanas veids un tu jau zini daudz ko vairāk par dzīvi. tas ir tas, kas aizrauj un piesaista. tas ir tas, kas ietekmē.
Pats interesantākais ir tas, ka es tikai spēlējos ar taviem pieņēmumiem. (šobrīd atklājos vēl vairāk, bet vai tiešām? Nav kārtējā spēle? )
vai ne? Ja jau man viss ir, tad kamdēļ lieki tērēt laiku? un kas ir tas, ko vajag?
no kā tu izvairīsies? no morālās izvarošanas, kuras ir pat ļoti nepieciešama? bet, varbūt, tas bija tikai ieskats manā galvā un tajā, kā un ko es domāju par pasauli un ar tevi nav pilnīgi nekāds sakars? Atceries - es biju parazīts!!
Man vajag atzinību no citiem. Prieka sajūtu var saņemt arī šādā veidā. Varbūt es vēlos sasniegt pilnu laimi?
Tev ir kaut mazākā nojausma par to, ko cilvēks var iegūt un uzzināt no nekonrētām sarunām vien?
interesanti jautājumi - kādēļ tieši tu esi izvēlēta par mērķi? interesanti ir tas, ka tu šobrīd liec domāt man. Prieks. varbūt tāpēc, ka es jūtu cilvēku enerģijas un man patīk tās pētīt? vai arī tāpēc, ka man rodas kaut kādi jautājumi, kurus vēlos noskaidrot?
atzinība - kas tā ir? pliki vārdi, kuri daudziem neko nenozīmē.
Esi domājusi par vārdu spēku? ko var izdarīt ar vārdiem vien?
kāpēc tu domā, ka tā visa saruna ir par mani?
varbūt ir pamatas tam, ko es saku un daru?
uz ko es tiecos?
un uz ko citiem arī būtu jātiecās?
joprojām, kur šajā visā esi tu?
neesi vēl atradusi sev vietu?
tad jau noteikti arī atceries, ka es minēju, ka no nekonkrētām sarunām var tik ļoti daudz uzzināt?
taču ir tik dīvaini, jo Tu neko konkrētu nepasaki?
varbūt tas viss ir par enerģijām un sajūtām?
ja godīgi, tad mēs visu laiku dzīvojam ilūzijās. tas ir tieši tas pats, kas ar sapņiem.
varētu uzburt ilūziju par to, ka tu dzīvo savu mierīgo dzīvi. Protams, tā nemaz nav tik mierīga. ir diezgan daudz aizņemtības. gana daudz, kas jādara. Protams, katram tas viss ir savādāk. katram tas pielāgojas pēc viņa dzīves prinicipiem. bet pašos dziļumos jau mēs vienmēr domājam par attīstību un kvalitāti. domas, domas, domas. tās ir tās ilūzijas un tie ir tie sapņi, kuriem mēs palēnām cenšamies līdzināties.
Dzīvo šo dzīvi jauki un laimīgi. Atver kasti un aidā!!

Sapnis

Es gribu būt tur. Tur, kur ir miers un klusums.Tur, kur ir brīvība. Es šobrīd atrodos kādā ciematā Āfrikas vidienē. Dzīvo saskaņā ar dabu. Klausies un izproti viņus. Loģiku un dzīves skatījumu, kādu viņi sniedz. Tā nesamaitātība un apmierināšanās ar to, kas viņiem ir. Bet, kāda ir mūsdienu pasaule? Atkarīga no naudas un varas kāres. Oligarhi maniem āfrikāņu draugiem nav. Ir tikai Vecajie, kuri atbild par ciemu. Tā ir viņu valdība. Notiek dažādas sacelšanās, cīņas. Bet jēga nezūd. Ir tikai laba dzīve. Viņiem ir labi. Neviens nejūtas apzagts. Tas ir tas īpašais, kas vēl saglabājies. Viss, ko vien var vēlēties, nāk no dabas. Šie ļaudis dzīvo harmonijā ar dabu, bet te uzradās jaunā paaudze un tik daudz lietas sabojāja. Kur paliek tās dabas vērtības? Kur? Izplēn gaisā un reti kurais tās pamana. Sapnis būt tur. Sapnis izdzīvot gadu savas dzīves ar viņiem. Nepiespiestā gaisotnē, kur neviens Tevi nezin, bet iepazīst vislabāk. Vislabāk par visiem. Uzdāviniet man šādu iespēju!