Ģeniāla nakts

Un atkal, atkal, atkal. Pēc krietna laiciņa es atgriežos pie rakstīšanas. Es, protams, nezinu ar ko sākt, ko teikt un kā teikt, taču ļaušu savām domām plūst. Dariet arī Jūs tā.
Lai arī kā visi sūdzas par to, ka ir slikti laiki pasaulē, Latvijā itsevišķi, esmu iepriecināts par tiem, kuri atrod laiku pasmaidīt. Uzsmaidīt. Atvērt sirdi ne tikai tuvajiem, bet arī svešajiem un tiem, kurus redzi kaut pirmo reizi. Vienalga. Tas ir tik lieliski, ka uz šīs zemes dzīvo jauki cilvēki. Es, ja godīgi, dievinu Rīgu un tās skaisto arhitektūru. Ziniet? Tādu nekur neatrast. Protams, vecā labā tēma par mirkli nav pazudusi. Šajā nerakstīšanas laikā tādu ir bijis simtiem. Varu apgalvot tikai to, ka mērķis ir jāsaredz. Tas nekas, ka tāds miglains, jo ejot uz priekšu tas izkristalizēsies. Šī ir ģeniāla nakts un diena arī, jo cilvēki, kas apkārt to maina un man paliek arvien jaukāk. Atcerējos gan, kāds tas niķis mums, cilvēkiem, ir: domāt par to, ko kāds varētu domāt par attiecīgo situāciju. Ir labi, ja uztrauc tava labsajūta un ērtums, bet nevajag arī aizrauties. Viss taču ir labi, bet ja nav, tad noteikti liks par to manīt! Vai ne tā, draugi?
Svarīga tēma, kura šodien pat ļoti aizķēra. Tā izpaužas visparastākajās lietās. Gan lielās, gan mazās. Mērķis. Tas pēc kā Tu tiecies. Kā to saredzēt? Kur to ieslēgt? Kastē tas noteikti nav jāliek, bet lai līdz tam tiktu ir jāiziet cauri garam tunelim, kur nav nogriešanās iespējas. Ieraugi un saskati. Ej un neatskaties. Arī ne pa labi, ne pa kreisi.
Baidies? Kļūda. Dzīvē jābaidās maz. Dzīvojam vienreiz. Ja mēs no kaut kā baidīsimies, tad dzīvē tik daudz palaidīsim garām. Palaist garām taču arī nepatīk nevienam. Pamēģināji, neiepatikās? Nu nekas, mēģini kaut ko citu, jo atceries, ka mēģināts nav zaudēts. Tieši otrādi - nepamēģināji un uzreiz arī zaudēsi. Protams, viss ir jātur balansā. To palīdzēt atrast nevar. Tam nav formulas un matemātisko vienādojumu. Ja Tu jūti, tad ir labi, bet, ja nejūti, tad nu galīgi nav labi. Jā, zinu, man patīk sarežģītas teikumu formas, kaut arī pats bieži vien nezinu savu komatu pareizo lietojumu, bet tas jau nekas. Es mēģinu. Redz, būs kļūda - kāds pamanīs un izlabos. Palikšu gudrāks un no kļūdas mācīšos.
Ģeniāla nakts. Devos mājās. Sāka lietutiņš no gaisa līst. Es nevis kā parasti, kad no tā izvairos, skrienu prom vai tamlīdzīgi, bet gan ar atplestām rokām un sirdi tam pretī eju! Var jau būt, ka no malas tas izskatījās dīvaini, bet man patīk. Es baudu mirkli un mani nekas cits neinteresē. Vai, ku jauki.
Es domāju, ka es daudz domāju. Tik daudz, gluži vienkārši, nevar uzrakstīt. Tas viss lido man cauri un šī sajūta ir neaprakstāmi laba.
Un uz šīs patīkamās nots arī šovakar beigsim. Lai Jums jauks miedziņš un skaisti sapņi, jo tikai cūkas ir smukas.

Mammītei

Tu mūsu vienīgā,
Tu - mana pasaule un viss.
Tas, ko Tu dari,
Kā Tu saki...
Māci mūs!
Māci mani, ikvienu no mums!
Par mums tik Tev rūpes,
Nav dienas nevienas šai pasaulē nodzīvotas,
Kad par mums nedomātu Tu.
Vienmēr mīļa un vienmēr svarīga
Tu Mūsu Mamma!
Mūsu mīļā Mammīte!.

trausla tā mīlestība, trausla kā lotusa zieds.

naktīs, kad neguļu
un prāts ar domām pilns.
es jautru prātu
pa ceļu eju,
pa savas zemes ceļu
un zvaigznes skaitu.
tās krīt un krīt,
bet man virsū neuzkrīt
un sirdī neiekrīt.
tik cauri izskrien...
tās, kā virši vasaras dienā zaigo
un kā lietus lāses
lietainā dienā zemē pazūd.
ne noķert,
ne satvert,
ne paturēt un rokās sasildīt!

LABRĪT

Labrīt Tauta! :)
Kā Jums šodien sokās un kas jauns notiek Jūsu dzīvēs?
Jums dodu piecas minūtes, lai pārdomātu to visu!
1
2
3
4
5
Pārdomājāt, vai ne? Dzīve mainās ļoti ātri. Nemanāmi, Vai ne? Vakar biju tur, šodien esmu šeit, taču viss apkārt izskatās tieši tāpat. Interesanti. Domās mainās, bet apkārtne ir tā pati. jā, tieši tā. pasaule nekad nestāv uz vietas!! mēs visu laiku maināmies un pieaugam. tas ir dikten jauki. man patīk, ka visu laiku ir pārmaiņas, jo bez pārmaiņām tā jau vairs nav dzīve, vai ne? piekritīsiet man, ka viss, kas notiek dzīvē ir ar mērķi, vai ne? Visam ir savs pamatojums. teikšu tā, ļoti godīgi, man patīk šī dzīve. tā ir tik ļoti interesanta un tai pat mirklī aizraujoša, bezjedzīga. Tāds ir mūsu dzīves ceļš. vienmēr un visur. Zinkā, es, patiesībā, esmu tik ļoti laimīgs ar savu dzīvi. Lai vai kādas problēmas un nejaukumi, balti un melni pleķi atrodami tur, nav svarīgi, jo galvenais ir spēja to visu izbaudīt un dejot līdzi ritmam, kuru Tu jau pašā sākumā esi iedevis!! Šķiet, ka būs jāsāk blogot arī citās valodās, jo man tik ļoti patīk to darīt. tikai problēma tāda, ka mūs, latviešus, reti uztver pa nopietnam. reti tiekam ārā pa nopietnam. Tāpēc apskaužu savus mērķus. Iedomājies - apskaust pašam sevi - kur vēl burvīgāk var būt! :) bet man iet labi.
Laimīgi mani mazie. Ceru, ka Jūs visu sapratāt, respektīvi, to, ka es esmu baigi dīvainais. :)

Jauna diena, cita cerība.

Katra diena mūsos arvien jaunas cerības mūsos vieš. Vecās rētas lēnām izzūd un drēbes dilst, pa vīlēm tās irst. Kāda brūce no jauna uzplēsta un no jauna aizmirsta tiek. Es jau nesaku, ka tas ir slikti. Tas pat ir labi, jo nonākam arvien pie jauniem secinājumiem un saprotam to, ka dzīve viens plašs rožu dārzs vien. Kādēļ? Tas ir pavisam vienkārši! Zieds daiļš un pat ļoti skaists, taču ar ērkšķiem pilns. Citi jau cenšās uzburt to ilūziju audzējot rozes bez tiem, bet tad jau pazūd viss tas skaistākais, kas ikvienam no mums uz šīs pasaules, šajā dimensijā jāredz būtu. Vēlētos iestarpināt ļoti spēcīgu latīņu sakāmvārdu: "Per aspera, ad astra" jeb "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm". Ļaudis bieži aizmirst, ka šo sakāmo var interpretēt dažādi. Domāsiet, ka problēmas jau nekas skaists nav. Tā tas ir,jā, bet nedrīkst aizmirst to, ka problēmas tā pati dzīves pieredze jau vien. Jo vairāk ērkšķu, jo erudītāks paliec. Es nesaku, ka man patīk problēmas kā tādas, taču brīdis, kad esi kaut vienu līdz galam atrisinājis, ir sajūtām neaprakstāms. Dzīvi bez problēmām nevienam vēl nav izdevies izdzīvot. Pats mazākais sīkums ir svarīgs. Pirms kāda brīža aizdomājos par Visumu un to cik neizsakāmi liels tas ir. Iedomājies, ka kāda cita būtne visā izplatījumā mūs par skudrām uzskata. Tieši tā! Jāsāk citādāk izturēties pret šo Pasauli un dzīvi tajā. Tieši tāpēc daba arvien, arvien vairāk saceļās pret mums. Kārtējā viela, ko man pārdomāt. Cik lieliski būt cilvēkam. Censties izzināt nezināmo un vēl neatrasto. Varbūt arī neizdosies neko tādu atrast, bet zināt, ka ir cilvēki kuri ieklausās ir pats lielākais prieks no visiem. Cerība mirst pēdējā. Muļķības. Cerība mirst reizē ar mums. Tāpēc neļausim tai mirt.

Ilgs pārdomu laiks.

Dzīve. Tāda sarežģīta tēma, paklau! Jā, protams, katram savs viedoklis, savi uzskati par dzīvi! Viss kārtībā! Esam atšķīrīgi. Arī tas ir labi, jo kas tad mēs būtu? Roboti! Viennozīmīgi, tajā mūsu valodā un tajā mūsu saziņas līdzeklī! Neviens jau kā ir citur, vietās, kur nemaz neesam bijuši nezin. Nav neviens, kurš to pastāstītu! Arī tuvākajā nākotnē tāda iespēja neradīsies! Khi Jūs jau, protams, domājāt, ka nesaistīta tēma, vai ne? Bet tad palasiet manu blogu no jauna. Arī pa ceļam dažādas ietekmes, reklāmas, ļoti daudz runāšanas, prieku un smaidu! Lasi un raudi!
Gaidi sapni no jauna!
Saki un raudi,
Priecājies un baudi!
Un tikai nevaidi!
Vai par prieku baidi?
Bet ko gan no dzīves gaidi?

Beigu beigās sāc aizdomāties par to, cik sasodīti dīvaina ir šī pasaule! Tas, kas mums liekas svarīgs, liels un ievērojams jebkam citam var likties nesvarīgs un nevajadzīgs. Taču kur tā loģika? Pašiem savā starpā grūtu sarunāties. Kā gan tas būtu iespējams ar kādu citu dzīvu radību šajā Visumā? Neaizmirsīsim, ka ir vairāki visumi un vairākas bezgalības. Nekas nav izmērā s un līdz galam vārdos aprakstāms! Cilvēks ir nekas, bet uz Zemes, tomēr, kaut kas. Vai ku' ļoti dīvaina šī vieta, kurā atrodamies!
Atliek vien izsapņot nezināmo!

dzīve

Vientulībā sēdi un raudi,
Vai tā Tu dzīvi baudi?
Domā, bet nesaki,
Sajūti, bet līdz galam neizjūti,
Kas Tev trūkst?
Kā Tev nav?
Skaties, bet neredzi,
Kur gan tu esi?
Kur Tu dzīvo un kur mieru rodi?
Tās par mājām īstajām sauc!