Tagadne un nākotne, jo tikai tā ir svarīga.

Pietiek runāt. PIETIKS RUNĀT! Sāc darīt. Un ne tikai darīt, bet strādāt. Strādāt to mērķu labā, kuri Tev ir svarīgi. Protams, būs izgāšanās, neveiksmes un zaudējumi, taču tas nemaina to, ka Tu cīnies savu mērķu labad. Neviens cits Tavā vietā to nedarīs. Tieši tagad es uztaisu savu kafiju, ieslēdzu sev tīkamu mūziku un gatavs esmu ceļojumam domās. Lai vai kā, jūtu, ka kaut kas ļoti ir mainījies. Ir saprasts tik daudz kas. Esmu mācījis tik daudziem kā dzīvot. Cilvēki bieži vien griežas pie manis pēc kāda padoma kā dzīvot tālāk. Jā, tos es protu sniegt, taču pašam savu dzīvi sakārtot ir daudz grūtāk. Tas nekas. Ir tikai jādara. Smaidīt jāprot arī caur sāpēm. Tas, protams, nav viegli. Ja vajag, tad vajag. Ja gribēsi, tad būs, taču viss pie tā vien neapstājas. Vajag darīt. Tagad saprotu, ka es esmu liels domātājs, sapņotājs, romantiķis un bohēmists. Jā, tā ir. Tas nav noliedzams, taču man patīk, ka es tāds improvizators vien esmu. Katram dzīve jānodzīvo tā, lai ir ko atcerēties. Šo es esmu sasniedzis. Atliek sasniegt pārējos man tik ļoti svarīgos mērķus un piepildīt tās idejas, kuras man ir. Saprotams, ka tās var izgāzties, bet, ja nepamēģināsi, tad nekad neuzzināsi. Jaunības trakums - tas ikvienam vajadzīgs un ja nebūs uzreiz, tad būs vēlāk! Visam dzīvē savs laiks. Lietas nāks tad, kad Tu būsi tām gatavs. Dzīve ir tā kas māca un nevis Tu māci to. Ir jāņem tas, ko dzīve Tev dod, taču nepaņem par daudz un neuzzini par daudz. Jāspēj saskatīt tā robeža. Protams, es varu stāstīt un stāstīt vēl daudz šādas lietas, taču kur labums, ja nekad to nesaproti pats? Dzirdēt un izprast. Tas ir tas pats, kas skolā kādu tēmu dzirdēt, taču neizprast. Viss ko es vēlos pateikt - dari un Tev tiks dots. Teic un Tu tiksi sadzirdēts. Dari labu un Tev tiks atdarīts. Es jutu, ka pēdējās dienās manā galvā notiek kaut kas traks, liels un man neaptverams, taču es esmu spējis to visu izprast. Esmu atbildējis un trīs svarīgiem jautājumiem: 1. Ko?, 2. Kāpēc?, 3. Kā? Šie jautājumi attiecās uz pilnīgi jebko, ko dari vai darīsi. Ir jāizprot sevi. Darbs, darbs, darbs. Protams, nekas nav viegli un nav par velti. Tas uz ko es vienmēr esmu centies Jūs virzīt ir mūžīgais pozitīvisms, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek. Visam ir pamatojums. Kafija ir arī garšīga. Vai arī tikai man gribējās to padzerties šajā tumšajā un jau vēsajā rudens naktī. Tas nekas, ka atvasara vēl tik sāksies. Mēs esam pārāk pieraduši pie daudzām lietām. Pie labā tik ātri aprod, ka tas, kas ir dots šķiet pašsaprotams. Tas, kas ir, tas ir labi, taču vienmēr vajag vēl labāk. Iesaku visiem pārdomāt par tiem cilvēkiem, kas apkārt. Par draugiem un to, ko TU dod viņiem, nevis tie Tev. Nevajag būt egoistiem, tikai žēl, ka tāda ir cilvēku daba. Ikvienam ir kaut kas ko sniegt citiem. Izmanto. Dod. Radi un pretī neko negaidi. Strādā vairāk kā prasa un Tu būsi tas bez kura nevarēs iztikt. Paliksi svarīgs. Ikvienam novēlu palikt par to neaizvietojamo kāda dzīvē. Nav svarīgi kas tas par cilvēku. Galvenā ir sajūta, ka bez Tevis un Taviem darbiem iztikt nevar. :)
Paldies par to, ka esat joprojām ar mani kopā un spējat uztvert to, ko es cenšos pavēstīt Jums. Ikviens teikums ir svarīgs un tā izprašanai var paiet minūtes, stundas, dienas, mēneši vai pat gadi. Morāle - ja Tu būsi labs, tad arī pret Tevi noteikti atradīsies cilvēks, kurš būs tikpat labs vai pat vēl labāks! :)

Dvēseliskais un nevis materiālais

Zināju, ko sacīt vēlos.
Izdomājis biju kā visu uzrakstīt,
Bet te pēkšņi tas viss ir pazudis un nepieder vairs nevienam.
Tikai tas, kas Tavas rokas uzrakstīts un tas, kas atmiņā palicis pieder tikai un vienīgi Tev.

Lai arī cik dīvaini nebūtu, tad tieši ar šo es vēlos sākt. Šīs ir manas rindas, kuras spēj izteikt tik ļoti daudz. Tās var pielāgot dažādām dzīves situācijām. Brīva interpretācija un tas man patīk. Ir jau tā, ka man patīk arī cilvēki, kuru sakāmais ir saprotams vairākos virzienos. Smadzeņošana - tā ir interesanta darbība. Svarīgs ir Jūsu domu lidojuma virziens. Par ko Jūs visvairāk domājat? Kāds ir vistuvākais sapnis? Cik daudz laiku veltāt paši sev? Kāda ir Jūsu mīļākā nodarbošanās?
 Pavisam nemanāmi, bet es esmu attālinājies no savām sirdslietām laika trūkuma dēļ. Tā, cik es noprotu, saucās pieaugušo pasaule. Tajā nav vietas sapņiem, bet visi sapņo un cer uz brīnumu. Kādam dzīvē paveicies, kādam nē. Kāds ir sasniedzis to, ko vēlās. Cits strādā ar saliektu mugurkaulu un neko pateikt pretī nevar. Tāda ir tā dzīve. Skarbi. Patiesi. Interesanti uzzināt kādēļ runāju par šādām tēmām.
Tā vien šķiet, ka dzīvē neko neesmu sasniedzis. Man nekas nepieder kā plikas atmiņas vien. Man ir mīloša ģimene. Bet kas trūkst. Kas? Varētu sarakstīt miljoniem lietas, bet kuras ir tās svarīgākās? Nepieciešamākās? Tas ir jāizvērtē. Katram sava galva un katrs pats zinās kas vajadzīgs ir vairāk.
Zinājāt, ka neviens no šiem tekstiem nav iepriekš apstrādāts, sagatavots un uzrakstīts? Es ļaujos savam domu lidojumam un rakstu to, ko pats jūtu. Var jau būt, ka kādam līdz, kāds smiesies par to, bet tas nekas. Būšu apmierināts, ja vismaz viens būs ko paņēmis no manis sacītā.
Visa dzīve ir spēle. Tā ir jāprot pareizi spēlēt. Es spēlēju tā, kā es gribu un man neviens neliks mainīt manas spēles noteikumus. Parasti tie mainās paši - gan ar laiku, gan lielāku pieredzi.
Un tā nu es dzeru savu rīta kafiju un baudu mirkli. Neaizmirsti: Ja aizverās durvis, tad kaut kur atverās logs! Pa to arī var tikt iekšā. :)

Ģeniāla nakts

Un atkal, atkal, atkal. Pēc krietna laiciņa es atgriežos pie rakstīšanas. Es, protams, nezinu ar ko sākt, ko teikt un kā teikt, taču ļaušu savām domām plūst. Dariet arī Jūs tā.
Lai arī kā visi sūdzas par to, ka ir slikti laiki pasaulē, Latvijā itsevišķi, esmu iepriecināts par tiem, kuri atrod laiku pasmaidīt. Uzsmaidīt. Atvērt sirdi ne tikai tuvajiem, bet arī svešajiem un tiem, kurus redzi kaut pirmo reizi. Vienalga. Tas ir tik lieliski, ka uz šīs zemes dzīvo jauki cilvēki. Es, ja godīgi, dievinu Rīgu un tās skaisto arhitektūru. Ziniet? Tādu nekur neatrast. Protams, vecā labā tēma par mirkli nav pazudusi. Šajā nerakstīšanas laikā tādu ir bijis simtiem. Varu apgalvot tikai to, ka mērķis ir jāsaredz. Tas nekas, ka tāds miglains, jo ejot uz priekšu tas izkristalizēsies. Šī ir ģeniāla nakts un diena arī, jo cilvēki, kas apkārt to maina un man paliek arvien jaukāk. Atcerējos gan, kāds tas niķis mums, cilvēkiem, ir: domāt par to, ko kāds varētu domāt par attiecīgo situāciju. Ir labi, ja uztrauc tava labsajūta un ērtums, bet nevajag arī aizrauties. Viss taču ir labi, bet ja nav, tad noteikti liks par to manīt! Vai ne tā, draugi?
Svarīga tēma, kura šodien pat ļoti aizķēra. Tā izpaužas visparastākajās lietās. Gan lielās, gan mazās. Mērķis. Tas pēc kā Tu tiecies. Kā to saredzēt? Kur to ieslēgt? Kastē tas noteikti nav jāliek, bet lai līdz tam tiktu ir jāiziet cauri garam tunelim, kur nav nogriešanās iespējas. Ieraugi un saskati. Ej un neatskaties. Arī ne pa labi, ne pa kreisi.
Baidies? Kļūda. Dzīvē jābaidās maz. Dzīvojam vienreiz. Ja mēs no kaut kā baidīsimies, tad dzīvē tik daudz palaidīsim garām. Palaist garām taču arī nepatīk nevienam. Pamēģināji, neiepatikās? Nu nekas, mēģini kaut ko citu, jo atceries, ka mēģināts nav zaudēts. Tieši otrādi - nepamēģināji un uzreiz arī zaudēsi. Protams, viss ir jātur balansā. To palīdzēt atrast nevar. Tam nav formulas un matemātisko vienādojumu. Ja Tu jūti, tad ir labi, bet, ja nejūti, tad nu galīgi nav labi. Jā, zinu, man patīk sarežģītas teikumu formas, kaut arī pats bieži vien nezinu savu komatu pareizo lietojumu, bet tas jau nekas. Es mēģinu. Redz, būs kļūda - kāds pamanīs un izlabos. Palikšu gudrāks un no kļūdas mācīšos.
Ģeniāla nakts. Devos mājās. Sāka lietutiņš no gaisa līst. Es nevis kā parasti, kad no tā izvairos, skrienu prom vai tamlīdzīgi, bet gan ar atplestām rokām un sirdi tam pretī eju! Var jau būt, ka no malas tas izskatījās dīvaini, bet man patīk. Es baudu mirkli un mani nekas cits neinteresē. Vai, ku jauki.
Es domāju, ka es daudz domāju. Tik daudz, gluži vienkārši, nevar uzrakstīt. Tas viss lido man cauri un šī sajūta ir neaprakstāmi laba.
Un uz šīs patīkamās nots arī šovakar beigsim. Lai Jums jauks miedziņš un skaisti sapņi, jo tikai cūkas ir smukas.

Mammītei

Tu mūsu vienīgā,
Tu - mana pasaule un viss.
Tas, ko Tu dari,
Kā Tu saki...
Māci mūs!
Māci mani, ikvienu no mums!
Par mums tik Tev rūpes,
Nav dienas nevienas šai pasaulē nodzīvotas,
Kad par mums nedomātu Tu.
Vienmēr mīļa un vienmēr svarīga
Tu Mūsu Mamma!
Mūsu mīļā Mammīte!.

trausla tā mīlestība, trausla kā lotusa zieds.

naktīs, kad neguļu
un prāts ar domām pilns.
es jautru prātu
pa ceļu eju,
pa savas zemes ceļu
un zvaigznes skaitu.
tās krīt un krīt,
bet man virsū neuzkrīt
un sirdī neiekrīt.
tik cauri izskrien...
tās, kā virši vasaras dienā zaigo
un kā lietus lāses
lietainā dienā zemē pazūd.
ne noķert,
ne satvert,
ne paturēt un rokās sasildīt!

LABRĪT

Labrīt Tauta! :)
Kā Jums šodien sokās un kas jauns notiek Jūsu dzīvēs?
Jums dodu piecas minūtes, lai pārdomātu to visu!
1
2
3
4
5
Pārdomājāt, vai ne? Dzīve mainās ļoti ātri. Nemanāmi, Vai ne? Vakar biju tur, šodien esmu šeit, taču viss apkārt izskatās tieši tāpat. Interesanti. Domās mainās, bet apkārtne ir tā pati. jā, tieši tā. pasaule nekad nestāv uz vietas!! mēs visu laiku maināmies un pieaugam. tas ir dikten jauki. man patīk, ka visu laiku ir pārmaiņas, jo bez pārmaiņām tā jau vairs nav dzīve, vai ne? piekritīsiet man, ka viss, kas notiek dzīvē ir ar mērķi, vai ne? Visam ir savs pamatojums. teikšu tā, ļoti godīgi, man patīk šī dzīve. tā ir tik ļoti interesanta un tai pat mirklī aizraujoša, bezjedzīga. Tāds ir mūsu dzīves ceļš. vienmēr un visur. Zinkā, es, patiesībā, esmu tik ļoti laimīgs ar savu dzīvi. Lai vai kādas problēmas un nejaukumi, balti un melni pleķi atrodami tur, nav svarīgi, jo galvenais ir spēja to visu izbaudīt un dejot līdzi ritmam, kuru Tu jau pašā sākumā esi iedevis!! Šķiet, ka būs jāsāk blogot arī citās valodās, jo man tik ļoti patīk to darīt. tikai problēma tāda, ka mūs, latviešus, reti uztver pa nopietnam. reti tiekam ārā pa nopietnam. Tāpēc apskaužu savus mērķus. Iedomājies - apskaust pašam sevi - kur vēl burvīgāk var būt! :) bet man iet labi.
Laimīgi mani mazie. Ceru, ka Jūs visu sapratāt, respektīvi, to, ka es esmu baigi dīvainais. :)

Jauna diena, cita cerība.

Katra diena mūsos arvien jaunas cerības mūsos vieš. Vecās rētas lēnām izzūd un drēbes dilst, pa vīlēm tās irst. Kāda brūce no jauna uzplēsta un no jauna aizmirsta tiek. Es jau nesaku, ka tas ir slikti. Tas pat ir labi, jo nonākam arvien pie jauniem secinājumiem un saprotam to, ka dzīve viens plašs rožu dārzs vien. Kādēļ? Tas ir pavisam vienkārši! Zieds daiļš un pat ļoti skaists, taču ar ērkšķiem pilns. Citi jau cenšās uzburt to ilūziju audzējot rozes bez tiem, bet tad jau pazūd viss tas skaistākais, kas ikvienam no mums uz šīs pasaules, šajā dimensijā jāredz būtu. Vēlētos iestarpināt ļoti spēcīgu latīņu sakāmvārdu: "Per aspera, ad astra" jeb "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm". Ļaudis bieži aizmirst, ka šo sakāmo var interpretēt dažādi. Domāsiet, ka problēmas jau nekas skaists nav. Tā tas ir,jā, bet nedrīkst aizmirst to, ka problēmas tā pati dzīves pieredze jau vien. Jo vairāk ērkšķu, jo erudītāks paliec. Es nesaku, ka man patīk problēmas kā tādas, taču brīdis, kad esi kaut vienu līdz galam atrisinājis, ir sajūtām neaprakstāms. Dzīvi bez problēmām nevienam vēl nav izdevies izdzīvot. Pats mazākais sīkums ir svarīgs. Pirms kāda brīža aizdomājos par Visumu un to cik neizsakāmi liels tas ir. Iedomājies, ka kāda cita būtne visā izplatījumā mūs par skudrām uzskata. Tieši tā! Jāsāk citādāk izturēties pret šo Pasauli un dzīvi tajā. Tieši tāpēc daba arvien, arvien vairāk saceļās pret mums. Kārtējā viela, ko man pārdomāt. Cik lieliski būt cilvēkam. Censties izzināt nezināmo un vēl neatrasto. Varbūt arī neizdosies neko tādu atrast, bet zināt, ka ir cilvēki kuri ieklausās ir pats lielākais prieks no visiem. Cerība mirst pēdējā. Muļķības. Cerība mirst reizē ar mums. Tāpēc neļausim tai mirt.