Aizmirst sevi, aizmirst apkārtējos. Aizmirst visas problēmas, kuras mācās pār mums ikdienas. Uztraukums, bailes par to, ka darbā uztaisīsi nepareizo dokumentu. Uztraukums, ka piededzināsi kārtējās ātrās vakariņas, jo garšīgām sen vairs nav laika. Sen esi aizmirsis, kā garšo ēdiens. Ir tikai ātrās uzkodas. Steiga. Visu laiku kaut kur skrienam un daram, bet labums? Sabojāts organisms no nepareiza uztura. Sabojāts garstāvoklis pēc sliktas dienas. Veselības problēmas, vīrusi. Viss sēž mūsu galvās un tur arī paliek, jo esam pārāk lepni, lai dalītos ar kādu savos pārdzīvojumos. Reizēm tas ir tikai pārāk grūti. Kur ir problēma? Kāpēc mums ir jābūt tik noslēgtiem un dusmīgiem. Ar laiku pārstājam nēsāt smaidu uz savām lūpām. Dzīvojam rutīnā. Darbs, mājas. Mūsdienās nekam citam neatliek laiks. Padomāt par sevi iespēj tikai retais. Galvenais jau, ka Tev viss ir kārtībā. Par mani Tu neuztraucies. Viss taču ir labi! Neredzi? Pasmaida un aiziet ar domīgu seju tālāk. Kā rīkoties? Kā dzīvot? Problēmas jau pār mēru. Tās jau nerisinās pašas no sevis. Ar darbiem var kaut ko panākt. Un atceries, ka jāstrādā būs cītīgi. Tikai pēc laika varēs atpūsties un atskatīties uz aizskrējušo laiku. Problēmas nokārtotas. Tagad nevajag aizmirsties. Viss taču kārtībā! Bet mēs turpinam bēguļot neaptverot, ka no sevis, taču, aizbēgt nevar. Uz kurieni skrien? Uz kurieni ej? Mūsu būtība saglabājas mūsos un ir kaut daļēji redzama. Varbūt apkārtējiem nē, bet iekšēji mēs jūtam to, kas mūs grauž. Izlaid to pūķi brīvībā. Ļauj lidot tam. Atbrīvo sevi no sāpēm. Cilvēkam vajag tikai un vienīgi priekus un labas atmiņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru