Seja. Katram cilvēkam ir sava seja. Kādam tā ir jauna, cita grumbaina, citam netīra, bet visiem tāda ir. Tā ir kā mūsu iekšējās pasaules un domu spogulis. Katra seja ar savu valkātāju ir unikāli. Mūsdienās ir ļoti grūti saprast cilvēku sejas izteiksmes līdzekļus, jo tie nēsā maskas.
Uzvelkot masku, mēs katrs esam pavisam cits cilvēks. Mūsu maskas neatspoguļo mūsu patiesās domas un sajūtas. Protams, nejau visi cilvēki nēsā maskas. Tomēr, mūsdienās tas ir ļoti pazīstams ikvienam no mums, jo katram ir kaut kāds darbiņš, ir lietas, kas nomoka. Protams, nejau visi mēs tās nēsājam. Rodas jautājums, kāpēc gan ir vajadzīgas tādas maskas? Manuprāt, viņš nevar pastāvēt par sevi un savu viedokli pilnībā. Viņš nav brīvs no aizspriedumiem un rūpējās par apkārtējo viedokli. Varbūt, ka šādi cilvēki ir noslēgti un maina maskas ikdienas, lai tās tik ātri nenovelkātos. Katrā vietā ir sava seja. Nav patstāvīgs viedoklis. Nav vēlme kaut ko mainīt, jo tā, kā ir tagad, ir taču labi! Mamma tā dzīvo, tētis tā dzīvo, visi radi un draugi ir tādi. Bet tas nav normāli. Mums visiem jābūt patstāvīgiem. Un neatkarīgiem. Kā to panākt? Ko domā ierobežoti cilvēki? Kas notiek to cilvēku galvās? Varbūt ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki nēsā maskas.
Visu problēmu vaina ir Tevī pašā. Viss saistās ar Tavu pagātni, cilvēkiem Tev apkārt un lietām, kuras esi darījis agrāk. Nekas neuzrodas un nenotiek bez iemesla. Tu neesi bijis bērnībā apvainots nepatiesi? Izsmiets? Atstumts? Tevi nepieņem draugi? Dzīvi bez maskas nevari iedomāties? Noteikti, ka uz vismaz vienu no šiem jautājumiem ir pozitīva atbilde. Un, tikai apzinoties to vari mainīt savu dzīvi un paradumus. Tas ir iespējams, tikai tad ar sevi ir ļoti daudz jāstrādā.
Darbā Tev ir viena seja. Pa ceļam uz mājām uzliec citu masku. Satiec draugus un parādās vēl trešā. Tas ir briesmīgi. Mēs, cilvēki, tā nevaram un nemaz nedrīkstam dzīvot. Tu neesi Tu pats. Apzinies šo faktu, patīk vai nē. Tikai tagad Tu esi spējīgs kaut ko mainīt. Pats galvenais, noticēt tam, ko dari. Uzstādi sev šķietami neiespējamus mērķus un nepadodoties redzēsi, kā mērķis lēnām tiek sasniegts.
Ikviens no mums ir ar savu seju. Citam tās ir vairākas. Kāpēc? Vai mēs dzīvojam pēc kaut kādiem vispasaules stereotipiem? Parametriem? Paraugiem? Kāda jēga lietot vairākas sejas, ja patiesībā Tev nav personība? Viena seja ir mūsu personības un patiesās dabas atspoguļotāja, bet cilvēkiem tādas ir vairākas. Tad, kur ir tā sāls? Vai patiešām nespējam būt mēs paši? Kas šie par stereotipiem, pēc kā dzīvoja? Kāds ietekmīgs cilvēks ir pateicis, ka tā nedrīkstam dzīvot un tad nu visi pēc viņa stabulītes dzīvojam. Kā dzīvo šis cilvēks, pēc kā visi ņem piemēru? Viņš dzīvo pēc saviem principiem, kas ir labi. Bet, tas nenozīmē, ka arī mums ir jādzīvo tieši tā, kā viņš. Bieži ir tik daudz faktori, kurus mēs, patiesībā, nevaram izpildīt, bet daram to un cenšamies līdzināties šim cilvēkam. Katrs ir dzimis ar savu domāšanu. Galva ir dota katram. Lēmumus pieņemt ir spējīgs ikviens. Bet mēs to nedaram un, kas ir vēl trakāk, dzīvojam pēc viena vai vairāku cilvēku redzamās dzīves. Šīm slavenībām parasti pašiem ir vairākas maskas, bet mēs dzīvojam pēc tās maskas, kuru redzam. Tas ir normāli? Nē. Pavisam vienkārši. Ir jāiemācās filtrēt to, kas notiek apkārt. Jāprot šķirot uzņemtā informācija, jo dienas laikā mēs uzņemam patiešām daudz. Process ir grūts un Tev var šķist, ka pat neiespējams, bet pasaulē ir gana daudz brīvi cilvēki, kuri dzīvo pēc saviem ieskatiem. Tas ir iespējams. Dzīvo un dari visu ar tādu pārliecību.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru