Ziemziemziema

Ikdienišķā dzīve mūs pārāk nogurdina. Apstājies un izbaudi mirkli! Tieši šī iemesla dēļ vēlos Jums pastāstīt par dabu, Rīgu, laukiem.
Vai Tu, mans draugs, esi pavērojis Rīgu naktī? Neskatoties uz krīzi, aukstumu un nogurumu? Izgājis ārā un baudījis visu skatu ar pilnīgi citām acīm aizmirstot visas raizes? Protams, nerunājot par termosu ar karstu, karstu tēju, kas šādos ziemīgos apstākļos būtu obligāta prasība ikvienam, pirms iziešanas no mājas.
  Pilnmēness kādā jaukā ziemas vakarā, pie Daugavmalas, pašā Rīgas centrā. Skatiens uz visu tik savāds. Atceros, kā viss izskatījies vasarā - pilns ar atkritumiem,  bet tagad - viss tik balts. Upīte daļēji aizsalusi. Celtnieku rosās, braucamie ripo pāri tiltam viens pēc otra. Bez mites. Tie neapstājas. Mūžīgā steiga. Termiņi spiež ikvienu un nu neviens nepavada laiku ar sevi. Pavēro laternas tumšā vakarā. Kā tās spīd. Tās iededzina dvēselē gaismu. Tās sasilda un uzkurina. Tās vairo spēku Tevī. Tikai apstājies un satver to. Esi neparasts un atrodi pašsaprotamajā ko pilnīgi citu.
  Mēs attīstamies. Bez šaubām. Laiks iet, bet problēmas, lielā mērā, paliek nemainīgas. Tās ir cikliskas. Mums tikai jāspēj prognozēt nākošā posma sākums un iepriekšējā beigas. Atliek tikai saprast, kur beidzas pāreja no viena upes krasta uz otru.
  Te nu laiks manām pārdomām par ļoti izslavēto Ziemu! Čau, Ziema! Tu man patīc. Kad es varētu ar Tevi satikties? Varbūt pēc vairākiem mēnešiem? Neesi pie manis par ilgu uzkavējusies? Tomēr, šī bargā un ilglaicīgā ziema man liek padomāt. Garie ziemas vakari ir tik lieliski. Atceros bērnību un iedomājos to, ko piepildītu tagad ar lielāku prieku. Garie ziemas vakari lauku mājā pie karstas krāsniņas. Sēdi sveču gaismā ar tējas krūku rokā. Raugies ārā pa logu. Pa logu uz brīvību. Tev ir silti, pat karsti, bet zini, ka ārā ir mīnuss trīsdesmit grādi un tomēr, auksti nepaliek. Vien doma par iziešanu liek ietīties segā arvien vairāk. Vecmāmiņas adītās zeķes un svaigi cepti pīrāgi no paša rīta. Vecmāmiņas guļ? Cepumi no paša rīta. Laikam, ka Salatēvs palīdzējis vai kaimiņtante. Radio ar tasi kafijas. "Atnākuši kaimiņbērni!"teic onkulis. Un negribot izej ārā, jo istabā taču ir tik silti un jauki. Kāpēc man būtu jāiet ārā? (klusībā domā ejot velkot vakar saslapinātos apavus, kurus aizmirsi izžāvēt) Un jautrība var sākties. brīnumainā precizitāte sniega kaujās. Viss ir tavā spēkā un neviens nav par šķērsli. Ir prieks. Ir draugi un ir silta pajumte virs galvas. Medustēja. Šķavas vakarpusē jau klāt. Un vakara baudīšana var turpināties. Kāda interesanta piedzīvojumu grāmata, kas bagātina Tevi un piepilda ar idejām nākamās dienas darbiem un nedarbiem. Vai nav lieliski?
Fonā skan mierīga mūzika un pārdomas liekās uz papīra. Reizēm šķiet, ka runā ar sevi. Bet tā nav. Dzīvē visiem ir dubultnieki. Grūtākais uzdevums ir atrast savu. Domubiedru. Draugu. Palīgu jebkurā dzīves situācijā.
  Pusi dienas ar labu cilvēku blakus velti sniega notīrīšanai no dīķa un pēc tam paslidinies nieka stundu un domā, ka pūles nebija tā vērtas. Tik maz paslidojām. Bet nejau tas ir tas svarīgākais. Cilvēks, ar kuru tīrīji sniegu, ar kuru darīji blēņas, ar kuru pavadīji laiku kopā ir svarīgs.
Ziema ir gara, bet tā pāriet. Arī sen izjukušas attiecības var atkausēt. Atjaunojies un piepildies, nožēlo un pilnveidojies! Esi par iemeslu eksistēt kādam.

Ticībā ir spēks!

Šodienas sakāmais būs pavisam īss un neliels. Kaut kas, ko es Jums gribu pavēstīt dažas dienas, tikai šādu tādu iemeslu dēļ man tas nebija izdevies.

Galvenā šodienas doma - ticībā ir spēks. Tas ir jāuztver burtiski un tas arī pierādās dzīvē. 

Es ļoti daudz saskāries ar ticības jautājumiem. Skatos no divām pusēm: reliģiskā pasaule un tā saucamā ārpasaule. Pasaulē ir pasludināta ticības brīvība. Tas nozīmē, ka mēs katrs varam ticēt tam, kas mums patīk visvairāk. tas ir labi, jo nekas netiek uzspiests un varam turēties pie savas izvēles. 

Ir vairāki piemēri par kuriem Es Jums vēlētos pastāstīt. Bet, lai šodien tiek tikai divi piemēri. 

    Tātad, esmu ļoti daudz domājis par kristīgo tēmu. Un tā mani ir arī uzrunājusi. Esmu sapratis to mācību, ka ticībā ir spēks? Jūs jautāsiet, kā? kādā veidā? Es uzskatu, uzsveru, es uzskatu, ka tā sāls jau nav Dievā un Dieva meklējumos, bet gan tajā, kam Tu pats tici. Tu citi kaut kam labam un domā labas lietas. Esi tikai par labo. Centies palīdzēt citiem un tie pēc tam palīdz Tev. Viss ir par sadarbību ar cilvēkiem. Bībele mums māca mīlēt savu tuvāku, kā sevi pašu. Cik daudzi no mums to dara? Lai vai kā, ja Tu tici un notici tam, ka darot labas lietas dzīvē, tālu tiksi, tad to arī viennozīmīgi panāksi. Domām ir milzīgs spēks. Neiedomājams. Tas ir pats spēcīgākais uz pasaules. Viss par ko Tu domā un kā domā, atspoguļojas tavā dzīvē. Respektīvi - ja Tev galvā haoss un nezini, ko panākt savā dzīvē, tad arī nekas nenotiks. Un tik raudāsi, raudāsi. Kāpēc ar mani tā? Citiem tak viss ir. Bet man nekā. Tad būtu pēdējais laiks saņemt sevi grožos un sāk mainīt lietas savā dzīvē! Laiks pārdomāt un mainīties!

    Un otrā lieta, kas man ir iekritusi ir savstarpējās attiecības ar cilvēkiem. Uzticība mīļoto cilvēku starpā. To nenodošana. Jo tas jau ir attiecību pamats un balsts. Galvenais, kas jāizdara - jāiemācās uzticēties un jābūt spējīgiem palaist draugu/mīļoto ārpus mājas. Vienu pašu. Bez ticības uz otru cilvēku attiecības nespēs eksistēt ilgu laiku. Kādam tas apniks un pateiks gala vārdu. Protams, var rasties aizdomas utml, bet tas jau ir savādāk. Es domāju par uzmanīšanu 24/7. Tās lietas, kurām Tu tici maina. Un kā vēl. Domāšana balstās uz tām lietām uz kurām Tu tici. Tāpēc tici panākumiem. Tici labajam, jaukajam, mīļajam! Tici uz izdošanos. Jebkurā sfērā. Viss nostāsies kā vajag. Tikai ar vienu nosacījumu - Ja Tu ticēsi pozitīvajam. Nevienam jau nevajag negatīvo. 

Ceru, ka sapratāt mani. Un, tomēr, nemaz tik īsi nesanāca.