Un atkal, atkal, atkal. Pēc krietna laiciņa es atgriežos pie rakstīšanas. Es, protams, nezinu ar ko sākt, ko teikt un kā teikt, taču ļaušu savām domām plūst. Dariet arī Jūs tā.
Lai arī kā visi sūdzas par to, ka ir slikti laiki pasaulē, Latvijā itsevišķi, esmu iepriecināts par tiem, kuri atrod laiku pasmaidīt. Uzsmaidīt. Atvērt sirdi ne tikai tuvajiem, bet arī svešajiem un tiem, kurus redzi kaut pirmo reizi. Vienalga. Tas ir tik lieliski, ka uz šīs zemes dzīvo jauki cilvēki. Es, ja godīgi, dievinu Rīgu un tās skaisto arhitektūru. Ziniet? Tādu nekur neatrast. Protams, vecā labā tēma par mirkli nav pazudusi. Šajā nerakstīšanas laikā tādu ir bijis simtiem. Varu apgalvot tikai to, ka mērķis ir jāsaredz. Tas nekas, ka tāds miglains, jo ejot uz priekšu tas izkristalizēsies. Šī ir ģeniāla nakts un diena arī, jo cilvēki, kas apkārt to maina un man paliek arvien jaukāk. Atcerējos gan, kāds tas niķis mums, cilvēkiem, ir: domāt par to, ko kāds varētu domāt par attiecīgo situāciju. Ir labi, ja uztrauc tava labsajūta un ērtums, bet nevajag arī aizrauties. Viss taču ir labi, bet ja nav, tad noteikti liks par to manīt! Vai ne tā, draugi?
Svarīga tēma, kura šodien pat ļoti aizķēra. Tā izpaužas visparastākajās lietās. Gan lielās, gan mazās. Mērķis. Tas pēc kā Tu tiecies. Kā to saredzēt? Kur to ieslēgt? Kastē tas noteikti nav jāliek, bet lai līdz tam tiktu ir jāiziet cauri garam tunelim, kur nav nogriešanās iespējas. Ieraugi un saskati. Ej un neatskaties. Arī ne pa labi, ne pa kreisi.
Baidies? Kļūda. Dzīvē jābaidās maz. Dzīvojam vienreiz. Ja mēs no kaut kā baidīsimies, tad dzīvē tik daudz palaidīsim garām. Palaist garām taču arī nepatīk nevienam. Pamēģināji, neiepatikās? Nu nekas, mēģini kaut ko citu, jo atceries, ka mēģināts nav zaudēts. Tieši otrādi - nepamēģināji un uzreiz arī zaudēsi. Protams, viss ir jātur balansā. To palīdzēt atrast nevar. Tam nav formulas un matemātisko vienādojumu. Ja Tu jūti, tad ir labi, bet, ja nejūti, tad nu galīgi nav labi. Jā, zinu, man patīk sarežģītas teikumu formas, kaut arī pats bieži vien nezinu savu komatu pareizo lietojumu, bet tas jau nekas. Es mēģinu. Redz, būs kļūda - kāds pamanīs un izlabos. Palikšu gudrāks un no kļūdas mācīšos.
Ģeniāla nakts. Devos mājās. Sāka lietutiņš no gaisa līst. Es nevis kā parasti, kad no tā izvairos, skrienu prom vai tamlīdzīgi, bet gan ar atplestām rokām un sirdi tam pretī eju! Var jau būt, ka no malas tas izskatījās dīvaini, bet man patīk. Es baudu mirkli un mani nekas cits neinteresē. Vai, ku jauki.
Es domāju, ka es daudz domāju. Tik daudz, gluži vienkārši, nevar uzrakstīt. Tas viss lido man cauri un šī sajūta ir neaprakstāmi laba.
Un uz šīs patīkamās nots arī šovakar beigsim. Lai Jums jauks miedziņš un skaisti sapņi, jo tikai cūkas ir smukas.
