Īsa atzīšanās mīlestībā:
Lai vai kā
mums ir gājis, lai vai kas ar mums, starp mums, par mums, bez mums, un ir
bijis.... Svarīgi ir tikai tas, kā mēs jūtamies šobrīd. Vai tik viss nav tā ?
Pēc tām sajūtām un jūtām, kuras jūtam mēs tagad? Tā ir vēstule. Tā ir
atzīšanās. Atzīšanās mīlēstībā. Atzīšanās Tev. Tas ir lūgums. Lūgums tikt
saprastam. Pieņemtam. Aplī ieliktam. Punktā noliktam. Tas ir par mums, par mani
un par Tevi. Stāsts par to, kā mēs satikāmies un kā mums viss ir gājis. Nav jau
svarīgi vairs tas, kas pirms gadiem bijis. Svarīgs ir tas, kas ir tagad. Plāni, vēlmes un
cerības. Mīlestība. Draudzība. Iespēja saprast vienam otru. Esmu sapratis es
tikai to, ka bez Tevis es nevaru. Bez Tevis es esmu nekas. Nevaru vairs būt es.
Nu ir laiks nācis. Gribu es būt mēs. Es un Tu esam mēs. Veidojam, pilnveidojam,
jūtam līdzi. Es zinu, esmu bijis muļķis. Dzīvē pieļautas milzum daudz un dikti
tās kļūdas. Tās ir
saprastas. Dod, lūdzu, dod man to iespēju labot tās. Mēs to varam. Zinu tikai
to, ka es to gribu. Jautājums paliek tikai tāds - vai arī tas ir tas, ko Tu
vēlies?
Atkal, jā,
atkal izlikt savas jūtas spēju es tikai rakstos.
Nekad nav
bijis viegli. Smagi aizbraukt, grūti palikt. Neiespējami satikt.
Neticu, ka
tas viss paliks tā. Noteikti, ka ir tā, ka nemaz nevēlos es tam noticēt. Kā Tev
šķiet?
Esmu
saskaities gana bieži. Esmu mīlējis akli. Esmu saskaities traki. Uz sevi
skaities. Ak, vai, cik traki.
Kafijas krūze nu ir beigta. Līdz ar mīlestībā atzīšanos.
Tu esi, Tu būsi
un Tu vienmēr, vienmēr, paliksi Tur. Sirdī un dziļi, jo dziļi dvēselē. Tevis
man trūkst, Tu man esi nepieciešama. Bez Tevis es nevaru. /cik gan ļoti
savtīgi. pavisam iespējams, ka viss šis ir pavisam nevietā... es par vēlu nāku.
taču, esmu tāds, kāds esmu. blīkšķis. (kaimiņu suns ierejās un trauksme nu ir
sacelta.)/ Vai var vēl salkanāk? Protams, ka var. Vienmēr var. Visu var. Tu....
Jo, tikai tad,
kad Tu saproti, ko esi zaudējis - izproti tā īsto vērtību un nozīmi. Šķiet, ka
ar mani jau tā nekad nenotiks... Es tak zinu to teoriju. Tieši tā. Teoriju,
tikai teoriju! Ar to vien ir par maz.
Šī, iespējams, ir
mana pēdējā vēstule Tev. Mana pēdējā ziņa Tev. Tu man tikai pasaki. Saprašana
ir tik tālu, ka tikai draugi nebūsim. No manas puses nebūsim. Tad nu labāk es
bēgu un skrienu tālu, tālu prom. Meklēju sevi kaut kur citur... Veldzēju slāpes
tās dzelmē tajā.
Tā vien šķiet, ka
tas jau sen ir noticis...
Milzīgs prieks
Tevi zināt, ar Tevi runāt un laiku bija pavadīt kopā lieliski. Visam labajam
reiz pienāk gals, lai mūsu dzīvēs varētu nākt kaut kas jauns un pavisam
skaidrs. Gluži kā grāmatā kādā lapu pāršķirt un nodaļu jaunu atvērt.
Lai dzīvē
lieliski iet! Uz veselību!
Rolands
Seļakovs // amantpeneur
