Meklēt šajā emuārā

otrdiena, 2012. gada 18. decembris

Dvēseles ceļojums


Iesākot šo dienu domāju es daudz. Kur esmu un ko daru. Dzīve. Tāda interesanta man tā. Vēršos pie Tevis, mans lasītāj, lai Tu sadzirdi mani un izjūti kā manas sāpes, tā arī priekus. Sajūtas. Tās ir tās vērtības, kuras nemaksā neko. Tās vai nu ir, vai nav. Ieskaties sevī un padomā kā Tevī ir vairāk? Par sevi varu teikt to labāko, lai gan sastopos arī ar melnajām dienām. Tie taču parastie ikdienas procesi. Nekas nav ideāls un pēc kaut kā jātiecās. Lai tā arī būtu maizes rika, kurai pakaļ steidz. Galvenais, lai prieku sagādā tā. Es jau neesmu nekāds tur dzejnieks. Arī rakstnieks nē. Tas gan tikai tas, kas man patīk. Svarīgi darīt sirsniņai tuvas lietas. Darīt ar tādu atdevi, ka dvēsele priecāties un smaidīt sāk. Tikai tad tā īstā dzīve sākās. Tici man! Uzskatu, ka gana daudz esmu redzējis, lai varētu domāt šādi.
Darot sev patīkamās lietas nedrīkst nepadomāt par tuvajiem. Cilvēki apkārt gan mainās patstāvīgi, taču tie nekad nav par daudz. Es, ja drīkstu atļauties sacīt, esmu viens no tiem, kurš, protams, ir izvēlīgs, bet ņem to, ko dzīve dod. Tas man patīk. Zini? Strādā ar sevi un savu prātu. Darbs ar smadzenēm un pēc laika var sajust, ka dzīve iet uz priekšu. Labi pacenšoties par var mēģināt tikt tai līdzi.
Nedrīkst baidīties sapņot, jo tie piepildās. Bet ar sapņu izvēli gan ir jāuzmanās. Tie nāk tad, kad vismazāk gaidi, taču nedomā, ka nenāk. Ir arī jāprot tos saskatīt un pareizo pogu piespiest, lai saņemtu tos.
Esmu izsapņojis savu sapni, taču pa pusei tikai. Un tad jau ir daudz. Tas ir daudz labāk, kā vēlējies biju. Ja proti sekot sev un savam domu ceļam, tad tie kā skudras nāks pie Tevis. Neviens nesaka, ka ceļš līdz tiem būs viegls un rozēm kaisīts. Drīzāk jau ar tiem ērkšķiem,  bet tas ir tā vērts. Jauni pagriezieni un līkumi. Kalni un lejas. Kādreiz arī ielejas, bet nepieciešamas. Kalni. Arī tie ir maināmi un tas augstums, kurā Tu atrodies, arī. Jā, tā ir dzīve un iespējas, ko Tu vari saņemt. Tikai saprast, satvert, izdarīt un palaist brīvībā, lai dzīvo tā tālāk. Tā Tava ideja un sapnītis tas. Kaut arī neliels, bet Tavs. Mīlēt un tikt mīlētam. Baudīt, redzēt, just, dzirdēt un sasmaržot. Apstāties, apskatīties apkārt un atkal doties pretim lieliskajam. Mirklim tam, kas tur pie dzīvības ikvienu no mums, lai arī kā mēs to nevēlētos atzīt.Sajūta tāda, ka pogas nespiežās kā vajag, bet tas jau tikai tādēļ, ka klaviatūra cita. Esam jau aizmirsuši mēs kā ar roku vēstuli pat uzrakstīt. Kur nu vēl grāmatu... Sapņi.. Tie ir tie, kas piepildās. Brīnumi ir tie, kas notiek. Vēlēsies un tas notiks arī ar Tevi.