Zināju, ko sacīt vēlos.
Izdomājis biju kā visu uzrakstīt,
Bet te pēkšņi tas viss ir pazudis un nepieder vairs nevienam.
Tikai tas, kas Tavas rokas uzrakstīts un tas, kas atmiņā palicis pieder tikai un vienīgi Tev.
Lai arī cik dīvaini nebūtu, tad tieši ar šo es vēlos sākt. Šīs ir manas rindas, kuras spēj izteikt tik ļoti daudz. Tās var pielāgot dažādām dzīves situācijām. Brīva interpretācija un tas man patīk. Ir jau tā, ka man patīk arī cilvēki, kuru sakāmais ir saprotams vairākos virzienos. Smadzeņošana - tā ir interesanta darbība. Svarīgs ir Jūsu domu lidojuma virziens. Par ko Jūs visvairāk domājat? Kāds ir vistuvākais sapnis? Cik daudz laiku veltāt paši sev? Kāda ir Jūsu mīļākā nodarbošanās?
Pavisam nemanāmi, bet es esmu attālinājies no savām sirdslietām laika trūkuma dēļ. Tā, cik es noprotu, saucās pieaugušo pasaule. Tajā nav vietas sapņiem, bet visi sapņo un cer uz brīnumu. Kādam dzīvē paveicies, kādam nē. Kāds ir sasniedzis to, ko vēlās. Cits strādā ar saliektu mugurkaulu un neko pateikt pretī nevar. Tāda ir tā dzīve. Skarbi. Patiesi. Interesanti uzzināt kādēļ runāju par šādām tēmām.
Tā vien šķiet, ka dzīvē neko neesmu sasniedzis. Man nekas nepieder kā plikas atmiņas vien. Man ir mīloša ģimene. Bet kas trūkst. Kas? Varētu sarakstīt miljoniem lietas, bet kuras ir tās svarīgākās? Nepieciešamākās? Tas ir jāizvērtē. Katram sava galva un katrs pats zinās kas vajadzīgs ir vairāk.
Zinājāt, ka neviens no šiem tekstiem nav iepriekš apstrādāts, sagatavots un uzrakstīts? Es ļaujos savam domu lidojumam un rakstu to, ko pats jūtu. Var jau būt, ka kādam līdz, kāds smiesies par to, bet tas nekas. Būšu apmierināts, ja vismaz viens būs ko paņēmis no manis sacītā.
Visa dzīve ir spēle. Tā ir jāprot pareizi spēlēt. Es spēlēju tā, kā es gribu un man neviens neliks mainīt manas spēles noteikumus. Parasti tie mainās paši - gan ar laiku, gan lielāku pieredzi.
Un tā nu es dzeru savu rīta kafiju un baudu mirkli. Neaizmirsti: Ja aizverās durvis, tad kaut kur atverās logs! Pa to arī var tikt iekšā. :)
