Meklēt šajā emuārā

sestdiena, 2014. gada 11. janvāris

What life is?

What life is?
If you ask me, I would say that Life is something brilliant given.
You just have to take what it gives.
Give what it takes.
Ask yourself - what do you want in your life and where do you want to be?
Are you at that point now?
No?
Go out there and work yourself out there until you succeed what you really want.
The point is, in order to be succesful, you have to think like one. There are no other options, my friend.
Get yourself together. You are who you are and who you have been before. Everything you did in the past counts. But it's nothing.
You can always change everything. Change your life, your style and the way you live.
-If something is really important to you, time will come.
It's all about finding the right time and place. Instead of searching it, maybe create?!
What is the most important thing in your life? Do you work for it? Want to happen it in real life, not just dreams?
Make a wish!
Is that the most voulnurable thing you want or need?
Make your mind like everything is possible. All what you want may become a reality. Each dream could come true.
How would your life look then?
Doesn't matter if you want to be scrypt writer or manager. Doctor or teacher. Everything, and I mean, EVERYTHING, is possible.
You just have to think hard, work harder and be yourself.
Don't live in yesterday nor today. Live tomorrow!
Express yourself. And I mean it. Again, Be Yourself.
Of course everything depends on your life experience and mind state at the moment. You can also get what you just have read in a year or two. Maybe five.
There's always a reason why.
Embrace yourself. Be a teacher. Inspire and get inspired.
Commit yourself to what you do. Love it. Dedicate. Be, not just exist.
Love yourself and love your biggest enemy. If somebody wants to take you down, it just means that you're in front of them! Isn't that right?

sestdiena, 2013. gada 6. aprīlis

Francijā dzīve mainās!

Ir pagājis ilgs laiks. Francija. Šeit nu dzīve līdz galam iepazīta un laiks šeit iet uz beigām. Jūtams prieks. Arī bēdas. Lietas nāk un iet, taču atmiņas paliek. Un cilvēki ar kurām tie notikumi piedzīvoti būs tikpat ilgi dzīvi cik es. Lai arī kas nenotiktu.
Kā man iet?! Kas man jauns?!
Pats es mūžam jauns. Mūžam bērns. Laime un prieks. Tas manī mita. Dzīvo vēl tagad un būs arī vēlāk!
Ir nojausmas kas ar manu grāmatu notiek?! Tur būšu sevi visu ielicis.
Kaut arī tie, kas man seko, ir uz mana viļņa un apmēram spēj saprast kas sagaidāms. Uz izdošanos un turpinām iedvesmots un iedvesmoties.
Esiet tīri un dzīves paklausīgi!

trešdiena, 2013. gada 20. februāris

Lai notiek kas notikdams

Dzīvē viss ir pakārtots kaut kam. Jebkam. Tu esi tas, kas veido savu nākotni ar pagātni un tagadni. Tas, kas biji, tas arī paliksi. Būtībā. Vari slēpties, vari bēgt. Nekas nemainīsies. Tā tam ir jānotiek. Protams, vari censties mainīt uzlabot. Tas strādā. Taču, ja tikai vēlēsies, neko negaidi pretī. Paliksi tāds pats. Un vēl sliktāks. Ieguldījumi. Tie ir nepieciešami. Paši esam savas dzīves noteicēji. Tu esi tas, kas izvēlās savas dzīves ceļu. Neraudi, ja kaut kas nav tā kā gribētos. Ej jau pa ceļu kuru izvēlējies esi. Attiecīgi, ja vēlēsies ko mainīt un ja arī darīsi ko lietas labā, viss sanāks!

otrdiena, 2012. gada 18. decembris

Dvēseles ceļojums


Iesākot šo dienu domāju es daudz. Kur esmu un ko daru. Dzīve. Tāda interesanta man tā. Vēršos pie Tevis, mans lasītāj, lai Tu sadzirdi mani un izjūti kā manas sāpes, tā arī priekus. Sajūtas. Tās ir tās vērtības, kuras nemaksā neko. Tās vai nu ir, vai nav. Ieskaties sevī un padomā kā Tevī ir vairāk? Par sevi varu teikt to labāko, lai gan sastopos arī ar melnajām dienām. Tie taču parastie ikdienas procesi. Nekas nav ideāls un pēc kaut kā jātiecās. Lai tā arī būtu maizes rika, kurai pakaļ steidz. Galvenais, lai prieku sagādā tā. Es jau neesmu nekāds tur dzejnieks. Arī rakstnieks nē. Tas gan tikai tas, kas man patīk. Svarīgi darīt sirsniņai tuvas lietas. Darīt ar tādu atdevi, ka dvēsele priecāties un smaidīt sāk. Tikai tad tā īstā dzīve sākās. Tici man! Uzskatu, ka gana daudz esmu redzējis, lai varētu domāt šādi.
Darot sev patīkamās lietas nedrīkst nepadomāt par tuvajiem. Cilvēki apkārt gan mainās patstāvīgi, taču tie nekad nav par daudz. Es, ja drīkstu atļauties sacīt, esmu viens no tiem, kurš, protams, ir izvēlīgs, bet ņem to, ko dzīve dod. Tas man patīk. Zini? Strādā ar sevi un savu prātu. Darbs ar smadzenēm un pēc laika var sajust, ka dzīve iet uz priekšu. Labi pacenšoties par var mēģināt tikt tai līdzi.
Nedrīkst baidīties sapņot, jo tie piepildās. Bet ar sapņu izvēli gan ir jāuzmanās. Tie nāk tad, kad vismazāk gaidi, taču nedomā, ka nenāk. Ir arī jāprot tos saskatīt un pareizo pogu piespiest, lai saņemtu tos.
Esmu izsapņojis savu sapni, taču pa pusei tikai. Un tad jau ir daudz. Tas ir daudz labāk, kā vēlējies biju. Ja proti sekot sev un savam domu ceļam, tad tie kā skudras nāks pie Tevis. Neviens nesaka, ka ceļš līdz tiem būs viegls un rozēm kaisīts. Drīzāk jau ar tiem ērkšķiem,  bet tas ir tā vērts. Jauni pagriezieni un līkumi. Kalni un lejas. Kādreiz arī ielejas, bet nepieciešamas. Kalni. Arī tie ir maināmi un tas augstums, kurā Tu atrodies, arī. Jā, tā ir dzīve un iespējas, ko Tu vari saņemt. Tikai saprast, satvert, izdarīt un palaist brīvībā, lai dzīvo tā tālāk. Tā Tava ideja un sapnītis tas. Kaut arī neliels, bet Tavs. Mīlēt un tikt mīlētam. Baudīt, redzēt, just, dzirdēt un sasmaržot. Apstāties, apskatīties apkārt un atkal doties pretim lieliskajam. Mirklim tam, kas tur pie dzīvības ikvienu no mums, lai arī kā mēs to nevēlētos atzīt.Sajūta tāda, ka pogas nespiežās kā vajag, bet tas jau tikai tādēļ, ka klaviatūra cita. Esam jau aizmirsuši mēs kā ar roku vēstuli pat uzrakstīt. Kur nu vēl grāmatu... Sapņi.. Tie ir tie, kas piepildās. Brīnumi ir tie, kas notiek. Vēlēsies un tas notiks arī ar Tevi.

trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Naksnīgās Rīgas naktis

Naktis. Nakts. Naktis Rīgā ir skaistas. Tās ar brīvību pilnas. Gaisā virmo spēks un vara. Klusums un miers. Dzīvība un brīvība pēc kuras mēs visi tā alkstam. Nav ne par ko jāsatraucās. Neviens nemet dīvainu skatienu uz Tavu pusi. Tu esi viens, bet tai pat laikā ar visiem. Vari dziedāt, dejot, smieties vai raudāt! Neviens nebūs kurš nosodīt vēlēsies. Sajūtas, kuras vārdos nav aprakstāmas. Dejo! Tumšs un arī gaišs. Rīga. Tā pietrūkst. Šī mana pilsēta, kura ar tik daudz ko pārpildīta, bet līdz galam nepiepildīta... Viens smaids var iepriecināt uz visu dienu. Viens skarbāks vārds var sabojāt veselu nedēļu.

piektdiena, 2012. gada 7. septembris

Tagadne un nākotne, jo tikai tā ir svarīga.

Pietiek runāt. PIETIKS RUNĀT! Sāc darīt. Un ne tikai darīt, bet strādāt. Strādāt to mērķu labā, kuri Tev ir svarīgi. Protams, būs izgāšanās, neveiksmes un zaudējumi, taču tas nemaina to, ka Tu cīnies savu mērķu labad. Neviens cits Tavā vietā to nedarīs. Tieši tagad es uztaisu savu kafiju, ieslēdzu sev tīkamu mūziku un gatavs esmu ceļojumam domās. Lai vai kā, jūtu, ka kaut kas ļoti ir mainījies. Ir saprasts tik daudz kas. Esmu mācījis tik daudziem kā dzīvot. Cilvēki bieži vien griežas pie manis pēc kāda padoma kā dzīvot tālāk. Jā, tos es protu sniegt, taču pašam savu dzīvi sakārtot ir daudz grūtāk. Tas nekas. Ir tikai jādara. Smaidīt jāprot arī caur sāpēm. Tas, protams, nav viegli. Ja vajag, tad vajag. Ja gribēsi, tad būs, taču viss pie tā vien neapstājas. Vajag darīt. Tagad saprotu, ka es esmu liels domātājs, sapņotājs, romantiķis un bohēmists. Jā, tā ir. Tas nav noliedzams, taču man patīk, ka es tāds improvizators vien esmu. Katram dzīve jānodzīvo tā, lai ir ko atcerēties. Šo es esmu sasniedzis. Atliek sasniegt pārējos man tik ļoti svarīgos mērķus un piepildīt tās idejas, kuras man ir. Saprotams, ka tās var izgāzties, bet, ja nepamēģināsi, tad nekad neuzzināsi. Jaunības trakums - tas ikvienam vajadzīgs un ja nebūs uzreiz, tad būs vēlāk! Visam dzīvē savs laiks. Lietas nāks tad, kad Tu būsi tām gatavs. Dzīve ir tā kas māca un nevis Tu māci to. Ir jāņem tas, ko dzīve Tev dod, taču nepaņem par daudz un neuzzini par daudz. Jāspēj saskatīt tā robeža. Protams, es varu stāstīt un stāstīt vēl daudz šādas lietas, taču kur labums, ja nekad to nesaproti pats? Dzirdēt un izprast. Tas ir tas pats, kas skolā kādu tēmu dzirdēt, taču neizprast. Viss ko es vēlos pateikt - dari un Tev tiks dots. Teic un Tu tiksi sadzirdēts. Dari labu un Tev tiks atdarīts. Es jutu, ka pēdējās dienās manā galvā notiek kaut kas traks, liels un man neaptverams, taču es esmu spējis to visu izprast. Esmu atbildējis un trīs svarīgiem jautājumiem: 1. Ko?, 2. Kāpēc?, 3. Kā? Šie jautājumi attiecās uz pilnīgi jebko, ko dari vai darīsi. Ir jāizprot sevi. Darbs, darbs, darbs. Protams, nekas nav viegli un nav par velti. Tas uz ko es vienmēr esmu centies Jūs virzīt ir mūžīgais pozitīvisms, jo viss notiek tā, kā tam jānotiek. Visam ir pamatojums. Kafija ir arī garšīga. Vai arī tikai man gribējās to padzerties šajā tumšajā un jau vēsajā rudens naktī. Tas nekas, ka atvasara vēl tik sāksies. Mēs esam pārāk pieraduši pie daudzām lietām. Pie labā tik ātri aprod, ka tas, kas ir dots šķiet pašsaprotams. Tas, kas ir, tas ir labi, taču vienmēr vajag vēl labāk. Iesaku visiem pārdomāt par tiem cilvēkiem, kas apkārt. Par draugiem un to, ko TU dod viņiem, nevis tie Tev. Nevajag būt egoistiem, tikai žēl, ka tāda ir cilvēku daba. Ikvienam ir kaut kas ko sniegt citiem. Izmanto. Dod. Radi un pretī neko negaidi. Strādā vairāk kā prasa un Tu būsi tas bez kura nevarēs iztikt. Paliksi svarīgs. Ikvienam novēlu palikt par to neaizvietojamo kāda dzīvē. Nav svarīgi kas tas par cilvēku. Galvenā ir sajūta, ka bez Tevis un Taviem darbiem iztikt nevar. :)
Paldies par to, ka esat joprojām ar mani kopā un spējat uztvert to, ko es cenšos pavēstīt Jums. Ikviens teikums ir svarīgs un tā izprašanai var paiet minūtes, stundas, dienas, mēneši vai pat gadi. Morāle - ja Tu būsi labs, tad arī pret Tevi noteikti atradīsies cilvēks, kurš būs tikpat labs vai pat vēl labāks! :)

trešdiena, 2012. gada 8. augusts

Dvēseliskais un nevis materiālais

Zināju, ko sacīt vēlos.
Izdomājis biju kā visu uzrakstīt,
Bet te pēkšņi tas viss ir pazudis un nepieder vairs nevienam.
Tikai tas, kas Tavas rokas uzrakstīts un tas, kas atmiņā palicis pieder tikai un vienīgi Tev.

Lai arī cik dīvaini nebūtu, tad tieši ar šo es vēlos sākt. Šīs ir manas rindas, kuras spēj izteikt tik ļoti daudz. Tās var pielāgot dažādām dzīves situācijām. Brīva interpretācija un tas man patīk. Ir jau tā, ka man patīk arī cilvēki, kuru sakāmais ir saprotams vairākos virzienos. Smadzeņošana - tā ir interesanta darbība. Svarīgs ir Jūsu domu lidojuma virziens. Par ko Jūs visvairāk domājat? Kāds ir vistuvākais sapnis? Cik daudz laiku veltāt paši sev? Kāda ir Jūsu mīļākā nodarbošanās?
 Pavisam nemanāmi, bet es esmu attālinājies no savām sirdslietām laika trūkuma dēļ. Tā, cik es noprotu, saucās pieaugušo pasaule. Tajā nav vietas sapņiem, bet visi sapņo un cer uz brīnumu. Kādam dzīvē paveicies, kādam nē. Kāds ir sasniedzis to, ko vēlās. Cits strādā ar saliektu mugurkaulu un neko pateikt pretī nevar. Tāda ir tā dzīve. Skarbi. Patiesi. Interesanti uzzināt kādēļ runāju par šādām tēmām.
Tā vien šķiet, ka dzīvē neko neesmu sasniedzis. Man nekas nepieder kā plikas atmiņas vien. Man ir mīloša ģimene. Bet kas trūkst. Kas? Varētu sarakstīt miljoniem lietas, bet kuras ir tās svarīgākās? Nepieciešamākās? Tas ir jāizvērtē. Katram sava galva un katrs pats zinās kas vajadzīgs ir vairāk.
Zinājāt, ka neviens no šiem tekstiem nav iepriekš apstrādāts, sagatavots un uzrakstīts? Es ļaujos savam domu lidojumam un rakstu to, ko pats jūtu. Var jau būt, ka kādam līdz, kāds smiesies par to, bet tas nekas. Būšu apmierināts, ja vismaz viens būs ko paņēmis no manis sacītā.
Visa dzīve ir spēle. Tā ir jāprot pareizi spēlēt. Es spēlēju tā, kā es gribu un man neviens neliks mainīt manas spēles noteikumus. Parasti tie mainās paši - gan ar laiku, gan lielāku pieredzi.
Un tā nu es dzeru savu rīta kafiju un baudu mirkli. Neaizmirsti: Ja aizverās durvis, tad kaut kur atverās logs! Pa to arī var tikt iekšā. :)